Agresija mājdzīvniekos – kas varētu būt cēlonis un kā cīnīties ar to?

nikns suns

Savulaik agresija mājdzīvniekos vairāk vai mazāk tika ierobežota suņu apmācībā vai caur mātes (kaķenes, sunenes) aizsargājošos uzsvedību, pasargājot savus jaundzimušos. Tomēr agresija mājdzīvniekos pēdējo gadu laikā kļuvusi par aizvien pieaugošu problēmu, ar kuru sastopas mājdzīvnieku (jo sevišķi – kaķu) saimnieki, un to cēloņi nereti nav vienkārši izskaidrojami. Agresija mājdzīvniekos var apdraudēt ne tikai apkārtējos cilvēkus (kaimiņus, garāmgājējus u.tml.), bet arī pašus dzīvnieka saimniekus un mājsaimniecībā dzīvojošās personas. Agresija var izraisīt neparedzamu uzvedību, tāpēc bieži vien nākas sastapties ar mājdzīvnieku saimniekiem, kuri apgalvo, ka mājdzīvnieka agresijas un dusmu uzplūdi lielākoties nāk negaidīti. Ir iespējami vairāki iemesli, kāpēc šī problēma ir kļuvusi jo sevišķi aktuāla pēdējo gadu laikā, taču visticamāk lielu daļu no šīs problēmas cēloņiem var izskaidrot ar mājdzīvnieku uzturu. Par to tad arī nedaudz plašāk izklāstīts šajā rakstā.

Uzturs kas izraisa agresiju? Ir veikti konkrēti pētījumi un eksperimenti, kas pierāda, ka, piemēram, agresiju bērnos var izraisīt alerģijas, pārstrādāts ēdiens vai ķīmiskās ēdiena piedevas, un, ka to izslēgšana no diētas, spēj mazināt vai pavisam novērst agresiju. Tātad nav pamata uzskatīt, ka šādi paši faktori var būt par iemeslu arī agresijai mājdzīvnieku vidū. Protams, ka cēloņi agresīvai uzvedībai var būt ļoti dažādi, bet nepareizs uzturs nez kāpēc vēl aiz vien netiek pienācīgi plaši apskatīts un apsvērts aizvien pieaugošo agresīvo dzīvnieku gadījumos.

Ja runājam par uztura izraisītu agresiju, tad galvenie “vaininieki” visbiežāk ir cukurs, mākslīgie saldinātāji, rafinētie ogļhidrāti un tādas ēdiena piedevas kā krāsvielas, garšas pastiprinātāji un konservanti, kas sastopami arī mājdzīvniekiem paredzētās barības sastāvā. Protams, teju ikvienā valstī ir likumi un normatīvie akti, kas regulē dzīvnieku barības ražošanu un iekļauj noteikumus, kas dzīvnieku pārtikas ražotājiem stingri jāievēro. Tomēr tik un tā, dzīvnieku pārtikas sastāvs var būt daudz kaitīgāks par cilvēkiem paredzēto ēdienu.

Sausos graudus daudzi mājdzīvnieku saimnieki uzskata par normu, par vienīgo pareizo ēdienu, kuru savam mīlulim dot dienu no dienas, taču nevienam nez kāpēc neizraisa aizdomas fakts, ka šādai barībai ir diezgan garš derīguma termiņš un faktiski to var uzglabāt gadiem ilgi. Ja šo graudu sastāvā ir gaļa un gaļas blakusprodukti, tad kā ir iespējams tos uzglabāt tik ilgi? Atbilde slēpjas konservantos. Divi no sliktākajiem mājdzīvnieku barībā izmantotajiem konservantiem ir formaldehīds un etoksikvīns. Abi ir atzīti par pārāk kaitīgiem, lai tiktu lietoti cilvēkiem paredzētā pārtikā, un arī suņu un kaķu barībā šie konservanti nereti netiek norādīti produkta sastāvā.

Kā rīkoties? Ja arī jums ir pamatotas aizdomas, ka nepareizs uzturs var būt vainojams pie jūsu mājdzīvnieka agresijas izpausmēm, ja zināt, ka nepastāv jebkādi citi, potenciālie agresijas cēloņi (stresa pilna vide, nepareiza audzināšana, nepietiekams pastaigu laiks, citu dzīvnieku uzvedība) nomainiet sava mājdzīvnieka diētu. Ieviesiet vairāk nepārstrādātas pārtikas – graudus, gaļas atgriezumus, zivis, ogļhidrātus un tamlīdzīgi. Lai arī sākumā jūsu mīlulis, iespējams, būs pārsteigts par šādām pārmaiņām un “protestēs” pret dažām viņam pasniegtajām maltītēm, pieliekot gana daudz pūļu būs iespējams atrast veselīgus un dabiskus ēdienus, kas nāks par labu jūsu mājdzīvnieka labsajūtai un, iespējams, spēs mazināt tā agresiju.

Kā ietaupīt naudu, rūpējoties par mājdzīvniekiem?

kaķis ar naudu

Mīluļa turēšana un rūpe par to, vienalga, vai jums mājās ir kaķis vai suns, ir ne tikai patīkama un var sniegt daudz prieka, bet arī, protams, prasa zināmu finansiālo atbildību un tēriņus. Lai arī Latvijā nav konkrētu datu un plašāku pētījumu par to, cik daudz naudas mājdzīvnieku aprūpē iegulda viņu saimnieki, pavisam noteikti ir skaidrs, ka šis finansiālais aspekts ir tas, kurš attur daudzus adoptēt mājās kaķi vai suni. Tomēr ne vienmēr situācija ir tik dramatiska un bezcerīga, kāda tā šķiet sākumā, un arī rūpējoties par mīluli ir iespējams rast risinājumus, kas ilgtermiņā jums palīdzēs ietaupīt naudu, tajā pašā laikā neriskējot ar sava mājdzīvnieka veselību un labklājību. Šajā rakstā sniegti pāris galvenie principi, kurus ievērojot iespējams ilgtermiņā samazināt savus tēriņus rūpēs par mājdzīvnieku.

  1. Novērtējiet vetārsta apmeklējumu. Daudzi mīluļu īpašnieki kļūdaini domā, ka ietaupīs naudu savu mīluli pēc iespējas retāk vedot pie vetārsta, kura pakalpojumi, jāatzīst, reti kad ir lēti, taču saskaņā ar Amerikas Veterinārās medicīnas asociācijas pārstāves Džūlias Čiarmellas (Julie Ciarmella) pētījumiem investēšana profilaktiskajā aprūpē var ilgtermiņā samazināt mīluļa veselības aprūpes izmaksas. Kāpēc tas tā ir? Pavisam vienkārši ­– jo regulāras pārbaudes novērsīs smagākas slimības un to komplikācijas, kas mājdzīvniekiem var rasties nemanīti. Labāk ik pa laikam veikt nelielas, ne pārāk dārgas pārbaudes, nevis vēlāk vērsties akūtas slimības gadījumā, kad visbiežāk mīluļiem nepieciešams veikt apjomīgas un dārgas operācijas.
  2. Nekautrējaties lūgt palīdzību draugiem un radiem. Liela daļa cilvēku ir ļoti aizņemti un nereti algo cilvēkus, kas viņu aizņemtības laikā parūpētos par viņu mīluļiem. Pirms lūgt palīdzību šādu pakalpojumu sniedzējiem, noteikti apvaicājies saviem radiem/draugiem/paziņām, kā arī varat nekautrēties un ievietot palīdzības saucienu sociālajos tīklos. Aizvien vairāk cilvēku ir gatavi palīdzēt un iesaistīties, pretī neprasot materiālas vērtības, bet gan, piemēram, kādu citu pakalpojumu. Iespējams veidot mājdzīvnieku turētāju klubiņu, kurā, teiksim, kādu reizi kāds pieskatīs tavu mīluli savukārt nākamreiz tu, kad būs tāda izdevība, palīdzēsi kādam citam.
  3. Atceries, ka tirgus nav domāts tikai cilvēkiem. Kad domājam par vietām, kur lēti iegādāties pārtiku, visbiežāk prātā nāk tirgi, jo tajos cenas parasti ir krietni vien lētākas nekā veikalos. Tas pats attiecas arī uz pārtiku, ko var dot mājdzīvniekiem. Protams, pilnām rūpēm par savu mīluli, noteikti ieteicams pirkt augstas kvalitātes pārtiku (arī šajā aspektā lielākiem izdevumiem tomēr būs ilgtermiņa ietaupījums, jo laba pārtika nozīmēs mazākas veselības problēmas jūsu mīlulim), taču ik pa laikam mājdzīvniekiem var dot arī dažādus galas atgriezumus un atlikumus, kas tirgū tiek pārdoti teju par velti. Noteikti aprunājieties ar pārdevējām tirgū. Viņām dienas beigās bieži vien paliek ļoti daudz dažādu atgriezumu, kuri tāpat nonāk atkritumos. Var gadīties, ka viņas būs priecīgas no tiem atbrīvoties, savukārt jūs iegūsiet papildus barību savam mīlulim.
  4. Koncentrējies uz patiešām svarīgāko. Šis, šķiet, ir būtiskākais no principiem, kuru aizmirst daudzi mājdzīvnieku saimnieki. Dažreiz mīluļu īpašnieki pārāk aizraujas ar dažādiem aksesuāriem un rotaļlietām. Lai arī tādas preces var mazliet palīdzēt kliedēt mīluļa garlaicību vai likt tam izskatīties jaukāk, taču jāatceras, ka mājdzīvniekiem lielākoties nepieciešama tikai mīlestība, rūpes un uzmanība, tāpēc labāk koncentrējieties uz labu pārtiku, regulārām pārbaudēm pie veterinārā ārsta.

Šis raksts tapis sadarbojoties ar Gruzijas portālu Sesxi247.com , kas palīdz salīdzināt ātros kredītus (onlain sesxebi) un arī bezprocentu kredītus (უპროცენტო სესხი).

Kas jāievēro, lidojot kopā ar mājdzīvnieku?

kaķis lūr aiz stūra

Daudzi mājdzīvnieku saimnieki bieži saskaras ar problēmu, kad viņi vēlas doties atvaļinājumā un labprāt līdzi ņemtu arī savu mīluli, taču nav pārliecināti, kā viņu četrkājainais draugs spēs pārdzīvot lidojumu. Šādas bažas ir ļoti pamatotas, jo, piemēram, suņiem ļoti svarīga ir rutīna un sava ierastā vide, tāpēc nonākšana pilnīgi negaidītā situācijā pat vismiermīlīgāko no suņiem var pamatīgi satraukt. Zemāk sniegti daži vertigo padomi, ko saimniekiem darīt un ko pavisam noteikti nedarīt, ņemot līdzi savu mājdzīvnieku lidojumā.

KO DARĪT?

  1. Noskaidrojiet, vai lidosta ir mājdzīvniekam draudzīga. Lai arī pirms dažiem gadiem reti kurā lidostā tika domāts par mājdzīvniekiem, šī situācija pakāpeniski mainās. Tagad daudzās lidostās, piemēram, Detroitas Metropolitēna lidostā un Loganas staptautiskā lidosta piedāvā speciālas zonas, kurās mājdzīvnieki var atpūsties. Noskaidro, vai lidostā, kurā jūs uzturēsieties, arī ir pieejamas šādas zonas.
  2. Izlemiet, kā tieši jūsu mājdzīvnieks tiks pārvadāts. Atkarībā no jūsu suņa/kaķa izmēra, jūsu mājdzīvnieku iespējams pārvadāt gan kā rokas bagāžu, ko ņemt līdzi lidmašīnas salonā, gan arī pārvest to kopā ar bagāžu atsevišķajā lidmašīnas bagāžu nodalījumā. Ja jūs savu mīluli ņemsiet līdzi lidmašīnas salonā, tad, ja ta sir iespējams, izvēlieties sēdvietu, kas atrodas pašā priekšā vai pašā aizmugurē. Šajās sēdvietās apkārt nav tik daudz citu pasažieru, tāpēc jūsu mīlulis jutīsies mierīgāks.
  3. Rūpīgi izvēlieties dienu, kurā ceļosiet. Dažas aviokompānijas, piemēram, American Airlines, nepārvadā dzīvniekus, ja gaisa temperatūra pārsniedz 30C vai ir zemāka par 7C. Tāpat labāk nelidojiet svētku dienās, kad lidostas un to personāls ir jo sevišķi aizņemti.
  4. Sagatavojiet savu mīluli lidojumam. Ļaujiet savam mājdzīvniekam iepazīties ar būrīti, dodiet viņam laiku izpētīt to un atalgojiet viņu ar gardumu par to. Lidošana, atrodoties būrītī, ar kuru tas jau ir pazīstams, radīs pozitīvas asociācijas un mazinās vides maiņas radīto stresu.
  5. Rūpīgi izvēlieties zāles. Ja tomēr liekas, ka jūsu mīlulim lidojuma laikā būs nepieciešams lietot nomierinošus līdzekļus, iepriekš noteikti konsultējieties ar vetārstu, lai novērstu kādas nepatīkamas un neparedzētas blakusparādības. Notestējiet šīs zāles pirms lidojuma.

KO NEDARĪT?

  1. Nepareiza būra izmantošana. Katrai aviokompānijai ir savas prasības attiecībā uz to, kāda tipa būros ir pārvadājami dzīvnieki, tāpēc noteikti laicīgi iepazīstieties ar šiem noteikumiem un nosacījumiem.
  2. Dzīvnieka dokumentu aizmiršana. Šī ir kļūda, ko pieļauj daudzi ceļojošo dzīvnieku saimnieki. Dzīvnieku pase ir būtiska un tāpēc pavisam notiekti divreiz pārliecinieties, ka jums līdzi ir ne tikai savi ceļošanas dokumenti, bet arī visi suņa dokumenti.
  3. Dzīvnieka izlaišana no būra. Šis ir pret teju jebkuras aviokompānija noteikumiem. Daudziem saimniekiem šķiet, ka suņa izlaišana no būrīša lidojuma laikā neko daudz nevar kaitēt, taču viņiem neienāk prātā, ka nonācis svešā vidē dzīvnieks var uztraukties tik ļoti, ka izdomās bēgt prom, tādējādi ne tikai paaugstinot iespēju, ka dzīvnieks var sevi savainot, bet radot arī nevajadzīgu risku un neapmierinātību citos pasažieros
  4. Aizmirst iedot savam sunim padzerties. Lidošana vai izraisīt dehidrēšanos, tāpēc noteikti neaizmirstiet savam sunim/kaķim lidojuma laikā iedot padzerties. Lai dzīvnieks savā būrīt neizlietu ūdeni, lidmašīnai šūpojoties, to var pasniegt ledus kubiņa veidā.

Kā palīdzēt mājdzīvniekam, kuram iekodusi bite?

labradors noskumis

Vasara ir laiks, kad ir ļoti grūti izvairīties no kukaiņu kodumiem. Dažādi kukaiņi, tostarp bites un lapsenes, ir ļoti sevišķi aktīvi vasaras laikā un var gadīties, ka kāds no tiem sakož ne vien jūs, bet arī jūsu mīluli. Lai arī lielākā daļa kodumu neapdraud cilvēku un mājdzīvnieku dzīvību (toties tie mēdz būt ļoti nepatīkami un sāpīgi), ir vairāki faktori, kas liecina par situācijas nopietnību gadījumos, kad dzīvniekam ir alerģiska reakcija pret kukaiņu kodumiem. Šie faktori un līdz ar to situācijas nopietnība var būt ļoti atsķirīgi – vai tas ir tikai niezošs pietūkums vai arī patiešām nepieciešama mediķu iejaukšanās. Tāpēc ir svarīgi atpazīt būtiskākos simptomus un zināt, kā rīkoties, ja jūsu mīlulim iekodusi bite vai lapsene.

Simptomi.
Gluži kā cilvēki, arī suņi un citi dzīvnieki dažādi reaģē uz bišu un citu kukaiņu kodumiem. Reakcija var būt gan vāja gan ļoti izteikta atkarībā no kodumu skaita, dzīvnieka izmēra, koduma vietas un tā, cik alerģisks jūsu mājdzīvnieks ir pret konkrētā kukaiņa dzēluma izstrādāto indi. Ir iespējams, ka redzat, kā jūsu dzīvniekam iekož un tas iekaucas, taču iespējams, ka situāciju pamanīsiet tikai vēlāk – tikai kad sāks rasties koduma radītās sekas. Suņiem bites kodumi var izraisīt pat dzīvībai bīstamas reakcijas, tāpēc pret simptomiem nekādā gadījumā nedrīkst izturēties vieglprātīgi un tiem jāpievērš pastiprināta uzmanība.
Sākotnējās pazīmes izteikti alerģiskai bites koduma reakcijai var būt dažādas, bet visbiežāk tā ir pēkšņa caureja un/vai urinēšana, izteikta kasīšanās un izsitumi. Pēc tam tālākie simptomi parādās ļoti, ļoti ātri un izpaužas kā vājums, siekalošanās, apgrūtināta elpošana un apdullums, kas var liecināt par anafilaktisko šoku. Vienalga, vai esat bijis klāt koduma brīdī vai nē, jebkāda veida bišu kodumus nedrīkst ignorēt. Rūpīgi novērojiet pārmaiņas savā dzīvniekā un, ja pamanāt jebkurus no iepriekš uzskaitītajiem simptomiem, nekavējoties vērsieties pie veterinārā ārsta. Šajā gadījumā ir būtiski reaģēt gana ātri un nenogaidīt.

Ārstēšanas veidi.

Suņu, kuriem iedzēlusi bite, ārstēšanā visbiežāk tiek izmantot Benadrils (Difenhidramīns). Vetārsts to, visticamāk, injekcijas veidā ievadīs dzīvniekā, jo šādā veidā iedarbība būs daudz ātrāka nekā no tabletēm. Lielā daļā gadījumu kodums dzīvniekam var izraisīt niezi un sāpīgus plankumus apkārt koduma vietai un tie būs diezgan pamanāmi. Dzīvnieks instinktīvi vēlēsies aplaizīt vai apkošļāt šo vietu, tāpēc noteikti uzmaniet viņu, lai koduma vietas līdz sadzīšanai būtu neskartas un tīras (viegli dezinficējiet tās, ja nepieciešams). Daudz nopietnāku reakciju gadījumā var nākties pielietot papildus ārstēšanas metodes, tostarp prednizona (steroīds) injekciju, kas samazinās iekaisumu. Gadījumā, kad mājdzīvnieks piedzīvo anafilaptisko šoku, būs nepieciešama elpošanas un kardiovaskulārās sistēmas ārstēšana. Tāpat var gadīties, ka dzīvniekam jādod antibiotikas bakteriālās infekcijas novēršanai. Dzīvnieki ar anifilaptisko šoku visbiežāk vienu vai divas dienas paliek veterinārajā klīnikā situācijas novērošanai un ārstēšanās turpināšanai.

Lai arī cik riskanti bites kodumi neizklausītos, tam nevajadzētu būt par iemeslu, lai jūs savu mīluli nevarētu vest pastaigās uz parkiem un mežiem. Paturiet prātā to, ka lai arī dažas reakcijas patiešām var būt nopietnas, vairumam suņu nav būtisku simptomu un dažos gadījumos pat nevar pamanīt, ka dzīvnieks ticis sakosts. Esiet modri un uzmanīgi, un iemācieties noteikt neierastas izmaiņas sava dzīvnieka uzvedībā, lai zinātu, kurā brīdī ir noticis kas nelāgs un ir nepieciešams vērsties veterinārajā klīnikā.

5 lietas, kuras būtu jāapdomā katram topošajam mājdzīvnieka saimniekam

majdzivnieku saiminieks

Jauns dzīvnieks mājās nes gan lielu prieku un gandarījumu, gan arī sniedz samērā lielu atbildību. Lai arī pienācīgi par mājdzīvnieku parūpēties var jebkurš, daudziem cilvēkiem vēl aizvien vienkārši trūkst zināšanu par to, kas viņus sagaida, kad viņu mājās dzīvi uzsāks jauns četrkājainais draugs. Šī iemesla dēļ jums tiek piedāvāts saraksts ar 5 būtiskākajām lietām, kuras katram topošajam mājdzīvnieka saimniekam būtu rūpīgi jāapsver pirms lēmuma pieņemšanas.

  1. Vai esi gatavs/gatava saistībām? Vai tev būs pietiekami daudz brīvā laika, lai trīs reizes dienā dotos pastaigā ar savu suni? Vai vakarā tev būs pietiekami daudz spēka, lai vēl parotaļātos ar savu kaķi? Ja neesi drošs/-a par to, ka tev būs gana daudz laika, ko veltīt savam mājdzīvniekam, tad divreiz apdomā savu lēmumu.
  2. Vai mājdzīvniekam būs vieta tavā dzīvesveidā? Tikpat nozīmīgu lomu kā brīvais laiks, ko veltīt mājdzīvniekam, spēlē arī saimnieka dzīvesveids. Ja jums ir mājās bērni, tad noteikti būs jāmeklē tāds dzīvnieks, kas ar tiem labi saprotas. Ja jums nepatīk netīrība, tad liels, gar-spalvains dzīvnieks, visticamāk, jums radīs daudz problēmu un aizkaitinājuma. Ja bieži uzņemat pie sevis draugus, tad svarīgi ir, lai jūsu suns būtu sabiedrisks un neradītu risku, esot tādu cilvēku kompānijā, kas tam ir sveši. Izsveriet katru būtiskāko sīkumu un izziniet savas vēlmes attiecībā uz to, kāds mājdzīvnieks vislabāk iederēsies jūsu vidē un dzīvesveidā.
  3. Esiet gatavs/-a adaptācijas periodam. Dzīvnieki uzreiz nepierod pie jaunām mājām. Mazi kucēni, kolīdz nonākuši jaunās mājās, mēdz raudāt līdzīgi kā cilvēku mazuļi. Tāpēc ierīkojiet savam jaunajam mīlulim atsevišķu un ērtu stūrīti, kas būtu viņa drošā zona – vieta, kura pēc pierašanas dzīvniekam šķitīs zināma, patīkama un nomierinoša. Tāpat noteikti pastiprinātu uzmanību veltiet gadījumā, ja jūs pārvedat dzīvnieku uz mājām, kurās jau mitinās viens vai vairāki mājdzīvnieki. Iepazīstiniet mājdzīvniekus ar jauno ģimenes locekli, bet dariet to ar piesardzību, jo nereti jaunpienācējus citi dzīvnieki sākumā uztver ar skaudību un aizdomām, apdraudot tos.
  4. Dzīvnieku čipošana. Katrs jauns mājdzīvnieks ir jauna atbildība un pienākums uz tā saimnieka pleciem, tāpēc ikkatram atbildīgam saimniekam būtu jāparūpējas par savu mājdzīvnieku drošību. Mājdzīvnieki mēdz pazust un aizklīst, tāpēc svarīgi ir jau no paša sākuma čipot visus savus mīluļus, lai gadījumā, kad tie ir pazuduši un kāds tos ir vēlāk atradis, būtu daudz vieglāk atrast to saimniekus un nogādāt tos mājās.
  5. Rūpīgi veiciet pārtikas izvēli. Dzīvniekiem domātās pārtikas klāsts gan specializētajos, gan parastajos pārtikas veikalos ir pietiekami plaši un tie variē gan cenu, gan ražotāju, gan sastāvu ziņā. Bieži vien jaunie mājdzīvnieku saimnieki apjūk šādas izvēles priekšā un tiem nav īsti skaidrs, pēc kādiem faktoriem balstīt savu lēmumu. Pirmkārt, ņemiet vēra suņa šķirni un vecumu. Šie divi faktori vien jau palīdzēs veterināra veikala pārdevējai sniegt jums atbilstošu padomu. Tāpat noteikti ņemiet vēra produkta kvalitāti. Dzīvniekiem domātās pārtikas jomā pavisam noteikti piemērojams apgalvojums, ka lētāks ir sliktāks. Reti kurš “lētā gala” pārtikas produkts suņiem un kaķiem ir labs to veselībai, tā kā tie satur dažādus konservantus un krāsvielas, kuri dzīvniekiem vispār nav nepieciešami. Noteikti apsveriet veidus, kā iekļaut sava mīluļa diētā pēc iespējas vairāk nepārstrādātas pārtikas – gaļas atgriezumus, svaigas zivis, dārzeņus un tamlīdzīgi.

6 suņu personības, ar kurām asociēties.

suns ar kaulu

Cilvēki mēdz teikt, ka viņiem patīk suņi, jo suņiem piemīt daudzpusīga personība un raksturs. Tāds apgalvojums varētu šķist diezgan dīvains, ņemot vērā, ka vairums suņu ir trenēti un klausa vienīgi savu saimnieku norādījumiem. Taču patiesībā tas nav diez ko tāls no patiesības, un to var labi novērot, piemēram, apmeklējot suņu treniņu laukumu vai biežāk uzturoties parkos, kuros pulcējas dažādu suņu īpašnieki. Pēc tam ir gluži skaidrs, ka patiešām – dažādi suņi pārstāv dažādus “personības” tipus un šajā rakstā ir izskaidroti 6 zināmākie no tiem:

  1. Labradors. Labradoru var lieliski salīdzināt ar savu pirmo mīlestību. Tie ir sabiedriski un ārkārtīgi draudzīgi. Ja Labradors būtu cilvēks, viņš noteikti būtu romantisks un uzmanību piesaistošs, kā arī tāds, kuru vienmēr ir ārkārtīgs prieks satikt. Uz labradoru vienkārši ir grūti dusmoties viņa ārkārtīgi patīkamā rakstura dēļ. Labradors prasa diezgan daudz uzmanības un viņam ir vienmēr svarīgi būt tavam mīļākajam no mājdzīvniekiem.
  2. Vācu aitu suns. Vācu aitu suņus var salīdzināt ar ikdienas varoņiem. Tie ir drosmīgi un ļoti bezbailīgi un uz tiem pavisam noteikti var paļauties. Ja vācu aitu suns būtu cilvēks, viņš noteikti būtu vai nu policists vai ugunsdzēsējs. Noteikti draugs, kas izglābs negaidītā un nepatīkamā situācijā un nekad neatteiks sniegt palīdzīgu roku. Tāpat vācu aitu suņi ir izteikti lojāli.
  3. Buldogs. Ja buldogs būtu cilvēks, viņš noteikti būtu īgns vectēvs, kurš tomēr pa kluso iešķiebj kādu saldumu. Buldogi sākotnēji liekas allaž neapmierināti un pārāk neizrāda savu pieķeršanos, tomēr beigās ļoti novērtē, ja pakasi tiem vēderu vai sniedz mazliet mīlestības. Buldogiem nepieciešams laiks, lai pieķertos savam saimniekam, tāpēc te novērtē cilvēkus, kas spēj nespriest par viņu pēc viņa “sūrā” izskata. Tomēr ņemiet vērā, ka buldogi nav paši aktīvākie no suņiem un tādas nodarbes kā skriešana vai bumbiņas ķeršana viņus īpaši iejūsmot nespēj.
  4. Bīgls. Ja bīgls būtu cilvēks, viņš būtu tas allaž trakais un pārgalvīgais draugs, kurš ir gatavs uz jebko un nekad neko īsti neplāno. Bīglam patīk jebkādas aktivitātes – vienalga vai tā ir braukšana ar mašīnu, gulēšana vai ēšana. Bīgli ir arī pietiekami sabiedriski, tāpēc tos var ņemt līdzi jebkur, kurp tu dodies un tos ir iespējams iesaistīt jebkādās aktivitātēs (arī tādas, kuras šķietami nav paredzētas suņiem).
  5. Jorkšīras terjers. Jorkšīras terjerus varētu salīdzināt ar tām smalkajām dāmām, kuras pat uz boulinga spēli ierodas tērpušās vakarkleitā. Tomēr Jorkšīras terjeri, lai arī tiem patiešām patīk pucēšanās un tamlīdzīgas lietas, ir jautri un rotaļīgi un ar tiem nekad nav garlaicīgi.
  6. Pūdelis. Pūdeļiem piemīt zināma pašpārliecinātība un attieksme, kuru viņi nebaidās izrādīt arī publiski un esot sabiedrībā. Par spīti savam diezgan elitāram izskatam, tie ir pietiekoši gudri suņi, taču ņemiet vērā, ka viņi nav paši sabiedriskākie un viņi ne vienmēr būs gatavi rotaļāties ar citiem suņiem.
  7. Bokseris. Bokseri ir lieliski sargi. Ja bokseris būtu cilvēks, viņš būtu tas draugs, kurš noteikti vienmēr iestāsies par tevi un taviem draugiem, kad krogā izcēlies kāds kautiņš vai pārpratums. Lai arī bokseru teju neizsmeļamā enerģija mēdz nogurdināt, viņa klātbūtne vienmēr ir patīkama. Bokseri ļoti augstu vērtē savu privāto teritoriju un ārkārtīgi pieķeras savam saimniekam.

Kā mazināt dzīvnieku bailes no salūtiem un skaļiem trokšņiem?

jūras cūciņa

Ja jums mājās ir mājdzīvnieks/mājdzīvnieki, gan jau esat piedzīvojis/-usi brīžus, piemēram, Jaunā gada sagaidīšanas svētkus, kuros jūsu mīlulis no patīkama un mīlīga dzīvnieciņa kļūst par pārbijušos, saniknotu un skaļu zvēru. Vairumam suņu un kaķu vienkārši nepatīk negaidīti, skaļi trokšņi, kurus rada, piemēram, pērkons vai salūts, tāpēc arī šāda pēkšņa un nepatīkama reakcija. Kas cilvēkiem var nozīmēt svētkus un izpriecas, mājdzīvniekiem var šķist īsts murgs, radot tajos paniku un bailes. Protams, ņemot vērā, ka šīs bailes rada patiešām lielu stresu, šādās situācijās ir ļoti, ļoti svarīgi neaizmirst par sava mīluļa labsajūtu, nomierināt to, kā arī darīt visu iespējamo, lai mazinātu tā uztraukumu. Par laimi ir zināmas dažas dabiskas metodes un risinājumi, kā palīdzēt mājdzīvniekiem šādos viņiem tik briesmīgos brīžos. Tās tad arī tiks uzskaitītas šajā rakstā, sniedzot padomus, kā vislabāk tikt galā ar dzīvnieku bailēm no trokšņiem un kā censties tās mazināt.

Kā izpaužas bailes un kas tās izraisa? Dzīvnieku uzvedībā bailes izpaužas dažādos veidos, bet zināmākās no pazīmēm ir:

  • riešana, gaudošana un īdēšana;
  • agresijas izpaušana, košana un šņākšana;
  • slēpšanās skapjos vai mazās telpās;
  • drebēšana un/vai urīna nesaturēšana;
  • skriešana ārā no mājas, pagalma vai citām dzīvniekam ierastām vietām.

Kā palīdzēt tikt gala ar bailēm?

1. Izstrādājiet metodes un ieviesiet “drošās zonas”, lai palīdzētu savam mājdzīvniekam pārdzīvot bailes no skaļajiem trokšņiem. Izveidojiet savam mājdzīvniekam drošu vietu, kur tas var nolīst pērkona vai salute laikā. Ja iespējams, šai telpai būtu jābūt ar aizsegtiem logiem un iedegtām gaismām. Par šādu vietu var kalpot, piemēram, skapis. Mēģiniet šīs telpas sienas noklāt ar segām, lai mazinātu trokšņa dzirdamību tajā.

2. Nodrošiniet savam mīlulim kompāniju, lai tas nejūtas tik vientuļš. Tas noteikti palīdzēs mazināt bailes un pārvarēt trokšņu radīto stresu.

3. Svētku laikā, ja ir zināms, ka ārā notiks salūts un liela trokšņošana, savu mīluli labāk atstājiet mājās. Spilgtās, mirguļojošās gaismas un skaļie blīkšķi var suni nobiedēt tik ļoti, ka tas var censties izlauzties no savas siksniņas un aizbēgt prom. Mājās ieslēdziet TV vai radio, lai noslāpētu pērkona vai salute radītos trokšņus. Tas var arī novērst mājdzīvnieka uzmanību no ārā notiekošā.

4. Izmantojiet homeopātiju. Ir zināmi vairāki homeopātiskie līdzekļi, kuru iedarbība tiek uzskatīta par tādu, kas spēj mazināt bailes no skaļiem un negaidītiem trokšņiem. Ieberiet mazajā pipetes pudelītē vienu homeopātiskās zāles (iespējamie līdzekļi tiks uzskaitīti zemāk) tabletīti, piepildiet pusi no pudelītes ar destilētu ūdeni un 1/4 līdz ½ ar spirtu. Noteikti uzlīmējiet uz pudelītes etiķeti, lai zinātu, kādiem gadījumiem šis līdzeklis paredzēts. Kad nepieciešams to lietot, ļaujiet savam sunim vai kaķiem paošņāt atvērto pudelīti. Šī metode ir visdrošākā un palīdz novērst nepatīkamas blakus parādības. Zināmākie homeopātiskie līdzekļi, kas var palīdzēt mazināt mājdzīvniekos bailes no trokšņiem ir:

  • Fosfors;
  • Borax
  • Rododendrons
  • Kali Carbonicum

Protams, dažādiem dzīvniekiem baiļu slieksnis ir atšķirīgs. Ja vienus nomierina vien saimnieka klātbūtne, tad citiem iespējams būs nepieciešams lietot vairākas metodes reizē, lai spētu mazināt tā bailes no lielajiem trokšņiem. Lai vai kā, būtiskākais ir palīdzēt mājdzīvniekam pārvarēt šo laiku, jo tas vien, ka viņi ir dzīvnieki, nenozīmē, ka viņiem bailes un stresa situācijas atstātu mazākas sekas uz uzvedību vai labsajūtu nekā cilvēkiem.

Kā atbalstīt dzīvnieku patversmes?

dzīvnieku patversme

Latvija nav vienīgā valsts, kur ik gadu tūkstošiem dzīvnieku nonāk dzīvnieku patversmēs. Tie ir gan uz ielas piedzimuši dzīvnieki, gan arī suņi un kaķi, kas tikuši pieradināti kā mājdzīvnieki, taču vēlāk zināmu iemeslu dēļ saimnieki tos vairs nav varējuši paturēt vai arī nav spējuši par tiem parūpēties. Lai arī kāda būtu statistika un lai arī cik daudz reģionāla vai valstiska līmeņa lēmumu tiktu ieviests, lai mazinātu šo problēmu, ceļš līdz ideālajai situācijai, kurā uz ielām nebūs klaiņojošu dzīvnieku, savukārt mājdzīvnieku saimnieki kļūs izglītotāki, neapšaubāmi ir tāls un pieprasīs ne vienu vien reformu un jaunu sistēmu ieviešanu. Tomēr ir vērts uzsvērt, ka katra individuālās rūpes par dzīvniekiem, arī spēj dot pietiekamu pienesumu problēmas risināšanā vai vismaz var uzlabot un atvieglot zināmu daļu dzīvnieku patversmju ikdienišķo rūpju un ķibeļu. Šajā rakstā īsumā izklāstīsim dažus veidus, kādos teju ikviens var sniegt savu artavu un atbalstīt dzīvnieku patversmes. Ja jums liekas, ka ir vēlme kaut ko darīt, bet īsti nezināt, no kura gala sākt, tad šī ir tā rīcība, ar kuru jūs kā atbildīgs un līdzcietīgs indivīds varat palīdzēt:

  1. Dalieties ar savu pieredzi un zināšanām. Dzīvnieku patversmēm nereti pietrūkst līdzekļu, lai tās varētu algot dažādu jomu speciālistus, kuri, piemēram, palīdzētu izveidot mājaslapu, strādātu pie komunikācijas, fotografēšanās vai sniegtu juridiskos pakalpojumus. Ja tev šķiet, ka tev ir pieredze vai zināšanas, kas varētu noderēt patversmes darbībā, droši brīvprātīgi piesakies patversmē, un tās darbinieki, visticamāk, būs ļoti pateicīgi un gatavi sadarboties.
  2. Brīvprātīgi pavadi laiku ar patversmes dzīvniekiem. Daudzi patversmju mājdzīvnieki nāk no dažādām vietām un vidēm. Ne visi no viņiem ir pieraduši pie cilvēkiem, tāpēc patversmju darbinieki vienmēr ir priecīgi par brīvprātīgajiem, kas ir ar mieru izvest pastaigā suņus vai parotaļāties ar kaķiem. Sociālais aspekts šajā gadījumā var veicināt dzīvnieka uzticību cilvēkam un līdz ar to paaugstinās tā iespēju tikt adoptētam.
  3. Adoptē dzīvnieku no patversmes vai sniedz tam pagaid-mājas. Liela daļa patversmju Latvijā ir sasniegušas teju visu limitus uzņemamo dzīvnieku apjoma ziņā un tās bieži vien uzņem vairāk dzīvnieku, nekā to resursi ļauj uzturēt. Kas padara šo visu vēl kritiskāku ir fakts, ka šī situācija ir teju nemainīga mēnesi no mēneša. Ja tomēr zināmu iemeslu dēļ nevari adoptēt dzīvnieku, ir iespēja kļūt par pagaid-māju sniedzēju, adoptējot dzīvnieku tikai laika posmā, kamēr tas vēl ir maziņš, veicinot dzīvniekā socializēšanās prasmes un sagatavojot tos adopcijai īstajās mājās.
  4. Palīdzi ar materiāliem. Dzīvnieku patversmēs lielā daudzumā patērāta tiek ne tikai pārtika, bet arī dažādas dzīvnieku labklājībai nepieciešamās lietas – segas, bļodas, dvieļi, siksniņas u.tml. Ne vienmēr nepieciešams ziedot pilnīgi jaunas preces. Tie var būt veci trauki, kurus grasījāties izmest, vai cauras, nolietotas segas un matrači. Patversmes būs patiešām priecīgas par šādu ziedojumu un tam visticamāk atradīsies ļoti labs pielietojums.
  5. Iesaisties sociālajās kampaņās. Daudzas dzīvnieku patversmes ir kļuvušas jo sevišķi aktīvas sociālajos tīklos un tās ir saskatījušas iespējas, ko var sniegt dažādas kampaņas. Par piemēru var minēt ASV, kur GiveLitter kampaņas ietvaros tika savākts vairāk nekā 60 000 balsu, lai ziedotu vairāk nekā 100 000 mārciņu kaķu tualetes smilšu, ko ziedot dzīvnieku patversmēm visa valstī. Nav jābūt mārketinga speciālistam, lai palīdzētu patversmēm uzrunāt pēc iespējas vairāk sponsoru un vēl jo mazāk zināšanas un pūles ir jāpieliek, lai internetā atdotu savu balsi par kādu šāda veida kampaņu arī pamesto mājdzīvnieku atbalstam.

Mīti par alerģijām pret mājdzīvniekiem

mājdzīvnieku spalvas

Aizvien vairāk cilvēku viņiem zināmu iemeslu dēļ izvēlas turēt mājdzīvniekus. Piemēram, ASV statistika rāda, ka tur vismaz 62% mājsaimniecību ir vismaz viens mājdzīvnieks. Tomēr ir diezgan daudz cilvēku, kuri diemžēl ir alerģiski pret dzīvnieku spalvām, kas apgrūtina vēlmi rūpēties par mājdzīvnieku – vienalga vai tas būtu sunis vai kaķis, vai arī kāds mazāks mājdzīvnieks, piemēram, kāmis vai jūrascūciņa. Lai arī kāda būtu jūsu konkrētā situācija, kā vienmēr ir svarīgi iegūt akurātus faktus, pirms pieņemt tādu vai citādu lēmumu, tāpēc arī šajā rakstā jums sniegti 6 galvenie mīti, kas saistīti ar alerģijām pret mājdzīvniekiem.

  1. mīts. Mājdzīvnieku spalvas ir vienīgās, kas izsauc alerģisku reakciju. Dzīvnieku spalvas alerģiskiem cilvēkiem rada diskomfortu un saasina alerģiju, jo tās satur dzīvnieku blaugznas un citus proteīnus. Tādēļ ir nepareizi uzskatīt, ka dzīvnieku spalvas ir tās, kas izraisa alerģiju – patiesībā tie ir dzīvnieku blaugznās, siekalās un urīnā esoši proteīni. Tie, kuriem imūnā sistēma ir pārāk aktīva (cilvēki ar alerģijām), cenšas cīnīties ar šīm patiesībā nekaitīgajām vielām.
  2. mīts. Biežāka uzturēšanās dzīvnieku klātbūtnē mazinās alerģiju un paaugstinās toleranci. Šis ne tikai nav patiesi, bet var izraisīt arī pretēju – negatīvu efektu. Ja jums ir pierādīta alerģija pret mājdzīvniekiem, pastiprinātāka uzturēšanās to klātbūtnē neko daudz nelīdzēs, gluži pretēji – tas var ievērojami pasliktināt situāciju.
  3. mīts. Alerģija ir atkarīga no mājdzīvnieka sugas. Arī šis uzskats ir ļoti maldīgs un ārkārtīgi nepamatots. Pilnīgi visas sugas suņiem un kaķiem ir blaugznas. Protams, alerģiju var atvieglot tās sugas, kuras met vismazāk spalvu un kuras visbiežāk ir iespējams mazgāt. Tāpat alerģiska reakcija pret mazākiem suņiem būs mazliet vieglāka, jo tie izdala mazāk siekalu, nekā lielie suņi. Tomēr apgalvot, ka ir tādas kaķu vai suņu sugas, kuras neizraisa vispār nekādu alerģiju, ir ļoti nepareizi.
  4. mīts. Mazie dzīvnieki nerada nekāda problēmas ar alerģijām. Arī šis ir mīts, kurš bez pamata izveidojies daudzu cilvēku apziņās un nez kāpēc ir kļuvis diezgan izplatīts, maldinot topošos mājdzīvnieku saimniekus, kuriem ir alerģijas. Arī mazie mājdzīvnieki, tādi kā kāmji, jūras cūciņas un putni, var izraisīta astmu un alerģijas, cilvēkiem, kuri ir alerģiski pret dzīvnieku blaugznām.
  5. mīts. Esot ārpus mājas, alerģijas nav. Tas arī nav gluži patiesība. Savu mikroskopisko izmēru dēļ, alergēni var viegli pieķerties drēbēm un audumiem, un tādējādi tie var viegli tikt pārnesti uz citām vietām. Dzīvnieku blaugznas – viens no galvenajiem alerģijas izraisītājiem – var atrasties arī publiskās vietās, piemēram, darba vietā, universitātes auditorijā un pat slimnīcā, tāpēc nevajag paļauties, ka uzturēšanās ārpus mājas, kurā ir mājdzīvnieks, neizraisīs nekādas alerģiskas reakcijas.
  6. mīts. Gaisa attīrītājs palīdz novērst alerģiju pret mājdzīvniekiem. Šis ir patiesi tikai daļēji un ir atkarīgs no iegādātā gaisa attīrītāja veida. Zināms, ka tikai augstas veikstspējas gaisa attīrītāji var palīdzēt novērst aleģijas pret mājdzīvniekiem, jo ir konstatēti pietiekami daudzi gadījumi, kuros cilvēki, kuri cieš no alerģijām, nav izjutuši nekādas pārmaiņas pēc tam, kad izmantots zemas kvalitātes gaisa attīrītājs. Turpretī ir fiksēti arī pietiekami daudz gadījumu, kuros alerģiju slimnieki atzinuši, ka augstas kvalitātes gaisa attīrītājs un uzlabotas tīrīšanas metodes samazinājušas vai pat pilnībā novērsušas alerģiskās reakcijas pret mājā esošajiem mājdzīvniekiem, jeb precīzāk sakot – to blaugznām.

Padomi kaķu saimniekiem, kuri apdzīvo maza izmēra telpas

kaķis ar zilām acīm

Aizvien vairāk cilvēku pārceļas uz dzīvi pilsētās vai arī meklē iespējas, kā padarīt dzīvošanas apstākļus pēc iespējas vienkāršāku un lētākus, tādēļ arī nekustamo īpašumu tirgū attiecīgi aug pieprasījums pēc maza izmēra telpām-dzīvokļiem. Tomēr, lai arī cik izdevīgi būtu dzīvot pēc minimālisma un pieticības principiem, telpas dalīšana ar vienu vai vairākiem kaķiem tomēr var kļūt par zināmu apgrūtinājumu un pat izaicinājumu. Šajā rakstā sniegti daži padomi kaķu saimniekiem, kuri meklē risinājumus, kā savam mīlulim nodrošināt labākos dzīves apstākļus pat tad, ja telpa ir diezgan ierobežota.

  1. Atvēli kaķim viņa “teritoriju”. Kaķi, tāpat kā viņu savvaļā dzīvojošie sugas brāļi, ir dzīvnieki, kuriem būtiska ir teritorija. Tomēr mājas kaķim nav nepieciešama plaša ārtelpa, viņam pietiks, ja spēsiet atvēlēt tam zināmu telpu savā mazajā dzīvoklī. Ļauj savam kaķim izvēlēties viņa mīļāko vietu (tā var būt palodze, kāda plaukta augšpuse vai tumšs kakts, kur paslēpties) un ierīko tur savam kaķim ērtu gultasvietu (piemēram, no nolietotām segām). Šai būtu jābūt vietai, kurā kaķis tiek traucēts pēc iespējas mazāk un retāk. Ne visi kaķu saimnieki zina, cik patiesībā svarīga kaķim ir viņa “privātā telpa”, tāpēc, lai samazinātu stresu, šāda īpaša stūrīša ierīkošana ir ļoti svarīga. Protams, ja dzīvojat mājā ar samērā plašu pagalmu, kas neatrodas pārāk tuvu ielai ar intensīvu satiksmi, siltajos gada mēnešos varat ļaut savam kaķim pavadīt laiku ārā, taču noteikti sākumā uzmanīgi izpētiet kaķa paradumus – ir kaķi, kuri ielai un mašīnām tuvosies bailīgi, spēlējoties un atklājot ierobežotu teritoriju pagalma ietvaros, taču ir arī daudz pārgalvīgāki mājas kaķi, kuri, nonākuši ārā, neizjūt teritoriju robežas un var aizklīst bīstami tālu, tostarp arī līdz ielai, kur tos var apdraudēt pa ielu braucošās mašīnas.
  2. Atceries, ka visam jābūt savā vietā. Lielākā daļa kaķu, jo sevišķi, kad tie vēl ir jauniņi, ir ļoti ziņkārīgi un vēlas visu izpētīt un neceri, ka kaķis spēs būt uzmanīgs pret lietām, kas atrodas uz tava virtuves galda. Tāpēc visu ēdienu un jeb ko citu, ko tu nevēlies, lai tavs kaķis aiztiktu, nogāztu, sagrauztu vai saplēstu, noteikti turi plauktos un skapjos, lai tavs kaķis varētu mierīgi staigāt pa istabu.
  3. Pievērs pastiprinātu uzmanību kaķa tualetes jautājumam. Kaķa tualetes un tās radītās smakas jautājums ir svarīgs jebkurā mājā, taču jo sevišķi būtiska šī problēma kļūst, ja runājam par mazām telpām. Noteikti nepērc lētākas smiltis kaķu tualetei, bet gan izpēti visu plašo piedāvājumu un izvēlies tādas, kas maksimāli absorbē smaku. Šobrīd specializētajos dzīvnieku preču veikalos pieejams patiešām plašs smilšu klāsts, kuru sastāvs ir ļoti dažāds, tāpēc pirms pirkuma veikšanas konsultējieties ar veikala pārdevēju un visticamāk tā arī nonāksiet pie labākā risinājuma savam konkrētajam gadījumam.
  4. Noteikti apdomā kārtīgi, cik tieši mājdzīvniekus tev vajag. Ziņās ik pa laikam parādās šokējošas ainas ar dzīvokļiem, kuros mazā telpā burtiski iespiesti daudzi dažādi mājdzīvnieki. Visticamāk, saimnieks nav spējis izkontrolēt to vairošanos un nonācis situācijā, kurā dzīvnieki vai nu jāizliek uz ielas vai tiem jādzīvo kopā mazā telpā. Lai arī sākotnēji šī var likties kā nevainīga kļūda, likt vairākiem dzīvniekiem dzīvot kopā ļoti mazā telpā var klasificēties kā nežēlīga izturēšanās pret dzīvnieku, turklāt – jo vairāk dzīvnieku, jo grūtāk nodrošināt pienācīgus sanitāros apstākļus un jo lielākas problēmas rodas ar dzīvnieku labklājības nodrošināšanu. Tāpēc pavisam noteikti apdomājiet, vai jūsu dzīvoklī ir vieta vēl vienam kaķim – lai arī cik ļoti gribētos dot pajumti kādam nelaimē nonākušam četrkājainim, šāds mirkļa lēmums tomēr vēlāk var pāraugt zināmā problēmā.

© 2016 www.vyzla-vizsla.sk